https://myprofile.panasonic.eu/login?lang=en_GB&{0} /servlet/saml/logout4eu?{0}

Haizivju aizsardzība ir ļoti svarīga mūsu okeāniem

Haizivju aizsardzība ir ļoti svarīga mūsu okeāniem

Katru gadu tiek nogalināti 75 līdz 100 miljoni haizivju. Tādiem jūras dzīvniekiem kā haizivis nav daudz drošu patvēruma vietu — patiesībā tikai 6 % no visiem pasaules okeāniem ir aizsargājamas jūras teritorijas. “Ar to nepietiek,” uzskata Joakims Odelbergs, dabas aizsardzības fotogrāfs un filmu veidotājs. “Zinātnieki uzskata, ka šim apjomam būtu jābūt vismaz 30 %, un daži apgalvo, ka pat 50 %.” Joakims nesen devās uz Kokosu salu — vienu no šiem drošajiem patvērumiem, kuros dzīvo haizivis un citi okeāna dzīvnieki. Viņš iesaistījās haizivju aizsardzības projektā un uzņēma filmu par aizsardzības pasākumiem, strādājot gan zem ūdens, gan virs ūdens, un tas nebija viegli, jo īpaši, spēcīgo straumju dēļ. Joakimam izdevās uzņemt iespaidīgus kadrus ar savu LUMIX GH5.

Niršana ar haizivīm vienmēr ir bijis viņa sapnis. Viņš sāka nirt desmit gadu vecumā un kopš tā laika ir niris ar haizivīm jau vairākas reizes. Bet šoreiz viss bija citādi — vēl aizraujošāk: “Tods Steiners (Todd Steiner) — viens no pētniekiem un organizācijas Turtle Island Restoration Network izpilddirektors — uzaicināja mani iesaistīties haizivju aizsardzības projektā Kokosu salā. Šī sala pieder Kostarikai. Tā asociējas ar pirātiem un ir zināma arī kā Bagātību sala: vairāk nekā 300 ekspedīcijas ir meklējušas tajā apslēptus dārgumus, līdz Kostarikas valdība to aizliedza. Sala ļoti patīk nirējiem gan jūras dzīvnieku daudzuma, gan arī mierīgās vides dēļ, jo apmeklētāju skaits tiek rūpīgi regulēts. Vienīgie cilvēki, kuri dzīvo salā, ir parka uzraugi.”
Ceļojuma mērķis bija marķēt dažādas haizivju sugas, lai uzzinātu vairāk par viņu uzvedību — jo īpaši, par viņu migrācijas ceļiem. “Šīs haizivis veic lielus attālumus. Pametot aizsargāto teritoriju, viņu dzīvība ir apdraudēta. Vairums haizivju kļūst par komerciālās makšķerēšanas upuriem, turklāt pavisam netālu no Koksu salas bieži notiek maluzvejniecība. Lai aizsargātu haizivis, ir svarīgi zināt, kur viņas dodas, lai arī šīs teritorijas noteiktu par aizsargājamajām jūras teritorijām.” Pateicoties Toda Steinera centieniem, Kostarika un Ekvadora aizsargā haizivju migrācijas ceļu starp Koksu un Galapagu salām, kas ir daļa no Ekvadoras.

Lai marķētu haizivis, viņas ir jāievilina ar ēsmu un asinīm. “Mēs marķējām haizivis ne vien no laivas, bet arī ūdenī. Tā bija pirmā reize, kad niru ar haizivīm ūdenī, kas piepildīts ar svaigām asinīm. Lai gan cilvēki nav tīģerhaizivju ēdienkartē, viena no sugām, ko marķējām, noteikti varētu apsvērt šādu iespēju. Ja apkārt ir daudz haizivju, ir ļoti jāuzmanās. Labāk nepārtraukti uzturēt acu kontaktu — tāpat kā ar lielajiem kaķiem.” Viņi marķēja arī āmurgalvu haizivis. “Mums bija vajadzīga cita stratēģija. Bija jāienirst ļoti dziļi — vairāk nekā 30 metrus — un jāslēpjas starp klintīm un tad jāuzbrūk haizivīm īstajā mirklī ar īpašu nūju, ko izmantojām kā sava veida harpūnu, lai piestiprinātu marķējumus muguras spurām. Tas bija ļoti grūti.” Aizsardzības darbību dokumentēšana bija vēl viens izaicinājums, jo īpaši spēcīgu straumju dēļ. Gan virs, gan zem ūdens Joakims filmēja ar savu uzticamo LUMIX GH5. “Izmēra un funkciju dēļ ar kameru ir viegli rīkoties, gan ūdenī, gan virs ūdens. Esmu izmantojis šo kameru vairākos zemūdens projektos, un tā nekad nav mani pievīlusi. Šajā projektā izmantoju papildu monitoru, kas atviegloja pareizo leņķu uzņemšanu.” Viņš cer, ka šī filma palīdzēs aizsargāt haizivis un citus jūras dzīvniekus. “Haizivis atrodas okeāna barības ķēdes augšgalā. Viņām ir svarīga nozīme okeānu ekosistēmas saglabāšanā. Viņas ir svarīgas mūsu okeānu glābšanai.”

Joakim Odelberg

Joakim Odelberg

Joakims Odelbergs, LUMIX vēstnieks, viens no Zviedrijas galvenajiem jūras aktīvistiem, vides speciālists, TV zvaigzne un kritiķu atzīts dabas aizsardzības fotogrāfs.
Joakims intensīvi nodarbojas ar jūras vides problēmām kopš 2007. gada, uzlabojot izpratni par to, cik ļoti apdraudēts ir mūsu dzīvības avots — pasaules okeāns. Joakima darbība sniedzas tālu pāri Zviedrijas robežām, un viņš sadarbojas ar vairākām starptautiskajām organizācijām un fondiem, piemēram, doktores Silvijas Ērlas organizāciju Mission Blue, WildAid, Pasaules Dabas Fondu un Jūras aizsardzības institūtu.
2017. gadā Joakims pārstāvēja Zviedriju, izstādot savu instalāciju ANO ēkā Ņujorkā, starptautiskās Okeānu konferences laikā, un līdz nesenam laikam viņš bija ļoti populāra un augsti novērtā dokumentālā seriāla Mitt i naturen vadītājs Zviedrijas televīzijas kanālā SVT.

Apmeklējiet Joakima Odelberga vēstnieka profilu