Olivjē Anrigo ir franču fotožurnālists, kas ir strādājis tādās ziņu aģentūrās, kā Thomson Reuters un EPA. Viņš joprojām strādā AP (Associated Press). Papildus ziņu aģentūrām, gadu gaitā viņš savu klientu loku ir papildinājis ar zīmoliem un iestādēm. Pavisam nesen viņš bija viens no teju 400 fotogrāfiem, kas ziņoja no Kannu kinofestivāla. Tik sīvā konkurencē izcelties uz apkārtējo fona un iegūt vēlamos fotoattēlus ir grūti. “Strādājot par fotožurnālistu, gadiem ejot, esmu iemācījies pieiet objektam no dažādiem leņķiem. Novērošana ir būtiska.” Uz Kannām viņš devās ar LUMIX S1 un S1R.
Olivjē Kannu kinofestivāls ir unikāls un īpašs pasākums. “Rīta fotografēšanas izsaukumi, konferences dienas gaitā un vakara pasākumi – grafiks ir ļoti aizņemts, tāpēc man jābūt ārkārtīgi organizētam. Tas ir kā maratons. Spēja paredzēt un sagatavoties ir ļoti būtiska.”
Darbs festivālā nozīmē, ka jāspēj izmantot pareizais aprīkojums, tiklīdz to ievajagas. No plata leņķa līdz smalkām niansēm, pastāvīgi jāizvēlas, kādu kadru izmantot. Šajā ceļojumā viņš līdzi ņēma LUMIX S1R un LUMIX S1, LUMIX 24–105 mm f/4, LUMIX S PRO 70–200 mm f/4, Leica 16–35 mm un Leica 90–280 mm. “Labākie fotogrāfi spēj izanalizēt katru situāciju gandrīz nekavējoties un pieņemt attiecīgi pareizās izvēles.
Ja redzu apģērba vai aksesuāru nianses, es izmantoju 70–200 mm objektīvu. 24–105 mm objektīvs man ļauj uzņemt platleņķa fotogrāfijas, personu vai objektu portretēšanai uz sarkanā paklāja. Tas var būt kāds slavens aktieris vai aktrise, žilbinoša, gara kleita, vai stilists, kas steidzas pa sarkano paklāju.
400 fotogrāfiem strādājot šaurā telpā, sarkanais paklājs drīz vien var pārvērsties par džungļiem. “Tā bieži vien notiek supergrāvēju sarkanā paklāja momentos, piemēram, Kventina Tarantīno “Reiz Holivudā” ar Bredu Pitu un Leonardo Di Kaprio. Pat ja atrodamies vienā vietā, mēs visu laiku lokāmies un grozāmies, lai piemeklētu interesantus leņķus, kas var būt samērā izaicinoši, ja ap kaklu pakārtas divas kameras.”
Kannu kinofestivāls bieži vien asociējas ar pārpilnību un ekstravaganci. “Tas fotogrāfam dod iespēju no ikdienišķā iegūt klišejas. Trenētai acij tas ir pasākums ar neskaitāmām niansēm, un tieši to es dievinu!” Festivālā viņš izmantoja LUMIX S1, kā arī S1R. Kādi bija viņa iespaidi? “Šīs kameras iet roku rokā. S1R sniedza pārsteidzošus failu izmērus. Pateicoties LUMIX S1 jutīgumam, pat zema apgaismojuma apstākļos varēju turpināt fotografēt bez zibspuldzes. Ja nepieciešams, varēju izvēlēties augstāku ISO un joprojām ieguvu lielus failu izmērus.” Taču tas nenozīmē, ka viņš zibspuldzi neizmantoja nemaz: kad tā bija nepieciešama, viņš ar LUMIX S1R izmantoja Profoto A1 zibspuldzi.
“Abi atveidojumi ir ļoti interesanti un ļauj strādāt dažādās atmosfērās un apgaismojumā. Piemēram, ja laika apstākļi ļāva, katru vakaru festivāla laikā pludmalē tika demonstrētas filmas ļoti īpašā gaisotnē. Šādās situācijās es izmantoju vai nu trijkāji, lai fotografētu ar zemu aizslēga ātrumu, vai strādāju ar augstāku ISO.”
Olivjē turpina: “Strādājot ar tik profesionālu aprīkojumu, ir mierpilna sajūta. Fotogrāfs spēj izjust enerģiju, laiku un pūliņus, ko Panasonic inženieri ieguldījuši šajās kamerās. Ar kamerām strādāt ir ļoti viegli, pogas ir pareizajās vietās. Ergonomika ir lieliska!”
Lai iegūtu lielisku fotogrāfiju, nepieciešams parūpēties, ka fokuss ir pareizajā vietā. Fotografējot kustīgus objektus uz sarkanā paklāja, neparedzamu žestu un kustību veikšana var būt sarežģīta.
“Tāpēc es izvēlos strādāt ar AFC (nepārtrauktu) režīmu. Taču es bieži vien mainīju fokusa punktu režīmu starp vienu punktu, horizontālu punktu un 225 fokusa punktiem. Tie visi darbojās ļoti labi.”
Šajā darbā viņš visvairāk izmantoja LUMIX 24–105 mm f/4 un LUMIX S PRO 70–200 mm f/4. “Abi šie papildinošie objektīvi ir augstas kvalitātes, ko var redzēt pēc attēlu asuma. Tā platās fokusa plaknes dēļ, es mazliet bažījos par LUMIX 24–105 mm f/4 lietošanu, bet, kad izmantoju to savā nakts reportāžā no Kataras MotoGP sacīkstēm pagājušajā mēnesī, manas šaubas izklīda.
Fotogrāfija ar Viniju Hārlovu, sievieti sarkanajā kleitā, ir viena no viņa iecienītākajam no Kannu kinofestivāla. “Vinija ir 24 gadus veca modele no Kanādas, kas cieš no vitiligo (slimība, kas izraisa ādas pigmentācijas traucējumus). Fotogrāfija ar viņu sarkanajā kleitā uz sarkanā paklāja ir ļoti spēcīga; viņa patiesi izceļas pūļa vidū.
Olivier Anrigo
Franču fotogrāfs Olivjē Anrigo savu fotografēšanas degsmi iemantoja no tēva jau mazotnē. Strādājot ģimenes uzņēmumā, Olivjē ieguva īpašas zināšanas par fotografēšanas materiāliem un unikālus ieskatus šajā mākslā.
Viņa tikšanās ar Reuters fotogrāfu Ēriku Gaijāru bija pavērsiens viņa karjerā. Olivjē pievienojās starptautiskajai ziņu aģentūrai Ērika Gaijāra komandā un strādāja kopā ar labākajiem fotožurnālistiem. Būdams atsaucīgs un metodisks, viņš iemācījās, kā izveidot veiksmīgus dokumentālus stāstus un pakāpeniski attīstīja pats savu stilu.
Aizraujoties ar dabas un savvaļas fotografēšanu, Olivjē nolēma doties ekspedīcijās pa visu pasauli (Āfrika, Eiropa, Polārais loks) ar atbalstu no tādām iestādēm, kā Fondation Prince Albert II de Monaco un Fondation Nicolas Hulot.
Šobrīd viņš turpina savu fotožurnālista darbu, strādājot ar starptautiskām aģentūrām, piemēram, EPA, l’Equipe, u. c. Viņam patīk dalīties savās zināšanās, tāpēc viņš izveidoja sirdij tuvu projektu: safari fotografēšanas sesijas Masai Mara nacionālajā rezervātā, Kenijā un Tanzānijā.
